Šo rakstu ir grūti rakstīt. Man ir grūti šajā problēmā atzīties pašai sev, un vēl sarežģītāk ir publiski dalīties ar to. Bet šī ir vieta, kur dalīties pieredzē un mācīties, un es vēlos būt atklāta.
Šodien es pastāstīšu par svara pieaugumu un migrēnu. Godīgi sakot, mans svars vienmēr mani ir satraucis. Kopš jaunības man ir jādomā, ko ēdu un vai esmu pietiekami fiziski aktīva. Gadu gaitā migrēnas lēkmēm pastiprinoties, saglabāt šos ikdienas paradumus nav bijis viegli.
Migrēnas lēkmes laikā mani simptomi ir pulsējošas galvassāpes, jutīgums pret gaismu, nogurums un vemšana. Vemšana var būt tik smaga, ka viss apēstais tiek izvemts, un tas var ilgt visu dienu. Kā varat iedomāties, tas ir ļoti neērti. Pēc lēkmes es esmu ārkārtīgi izsalkusi.
Diemžēl ir viegli pasniegties pēc neveselīga ēdiena. Izskaidrojums ir vienkāršs – migrēnas lēkme man var likt justies ļoti nomāktai, un ēdiens ir ātri sasniedzams mierinājuma avots. Es pilnīgi noteikti mierinājumu esmu radusi ēdienā.
Šķiet, ka esmu pavisam aizmirsusi par fiziskajām aktivitātēm. Agrāk man patika pastaigāties, peldēt un apmeklēt sporta zāli. Gadu gaitā kļūstot aizņemtākai ar darbu un bērniem, esmu aizmirsusi par savu fizisko aktivitāšu plānu. Arī ar hronisko migrēnu saistītie papildu apstākļi to neveicināja. Pieskaitiet tam garās darba maiņas slimnīcā un sapratīsiet, kāpēc esmu izsmēlusi spēkus. Godīgi sakot, deviņos vakarā visticamāk būšu gultā nevis pastaigāšos.
Tas ir diezgan apkaunojoši, jo fiziskās aktivitātes nāktu par labu manam svaram, garīgajai veselībai un mazinātu migrēnas simptomus. Kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, būt fiziski aktīvai bija daudz vienkāršāk, jo bērnus varēju ielikt ratiņos un doties pastaigā. Tagad, kad strādāju un bērni ir paaugušies, man ir diezgan grūti atrast laiku, ko veltīt sev un savai veselībai.
Reizēm šķiet, ka esmu nonākusi apburtajā lokā. Fiziskas aktivitātes un veselīgs uzturs palīdz kontrolēt migrēnas lēkmes. Bet migrēna neatstāj daudz enerģijas, lai pievērstos fiziskām aktivitātēm un veselīgam uzturam. Esmu ļāvusi svaram gadu gaitā lēnām pieaugt, un tas noteikti ir ietekmējis manu pašpārliecinātību un viedokli par savu ārējo izskatu. Es izvairos no kamerām un jebkādām situācijām, kad liekā svara dēļ varētu justies nedroša.
Tāpēc man ir divas izvēles iespējas:
1) turpināt tā, kā esmu darījusi pēdējos gadus
vai
2) mēģināt nedaudz mainīt savu dzīvesveidu, lai panāktu izmaiņas.
Tas palīdzētu ne tikai mazināt svaru, bet arī uzlabotu veselību un pašsajūtu. Manuprāt, pēdējie divi iemesli ir svarīgākie.
Es, protams, izvēlējos otro iespēju. Tālāk pastāstīšu par saviem trīs soļiem pretī veselīgākam dzīvesveidam.
To man ieteica draudzene, un manuprāt, tā ir lieliska ideja: jāizplāno un jāīsteno simts pastaigas simts dienu laikā (viņa to sāka 1. janvārī, tāpēc man ir jāizdara daudz, lai viņu panāktu). Tām nav jābūt garām pastaigām, svarīgākais ir iziet svaigā gaisā un kustēties. Pēc tam, kad simts dienas regulāri iesiet pastaigās, jums izveidosies labs paradums, un jūs sāksiet veikt arī garākas pastaigas.
Otrais solis ir izmēģināt jaunas un veselīgas uzkodas. Ēdienreižu izlaišana manā gadījumā ir migrēnas lēkmes ierosinātājs, tāpēc vienmēr rūpējos par to, lai pa rokai būtu uzkodas gadījumam, kad man nav laika pilnvērtīgām pusdienām vai vakariņām. Reizēm šīs uzkodas var būt neveselīgas, tāpēc vienmēr ir jāsagatavojas. Esmu izveidojusi veselīgu uzkodu sarakstu, ko varu visur ņemt līdzi. Ieteicams, lai tām būtu garš derīguma termiņš. Noder, piemēram, augļi un sausiņi, bet cenšos dažādot, lai tās man neapniktu.
Trešais solis ir pagatavot maltītes ilgākam laikam, ja ir tāda iespēja. Ja man līdzi būs mājās gatavots ēdiens, es varēšu nelietot neveselīgu pārtiku. Agrāk man bija viegli izveidot ēdienkarti visai nedēļai, iegādāties sastāvdaļas un gatavot, izmantojot izvēlētās receptes.
Tagad es cenšos ievērot ģimenes pusdienu un vakariņu plānu, bet ir dienas, kad neesmu sagatavojusies. Tā gadās, kad esmu ļoti nogurusi vai kad man ir migrēnas lēkme. Tāpēc man vairāk jādomā par vienkāršām, bet veselīgām alternatīvām.
Viena no manām idejām ir pagatavot ēdienu lielākā daudzumā, piemēram, kariju, sautējumu vai čilī, porcijas sasaldēt, lai nepieciešamības gadījumā vienkārši uzsildītu un paēstu.
Man, piemēram, labi izdevās svētdienas pēcpusdienā pagatavot ēdienu nākamajai nedēļai, sadalīt to porcijās pusdienām un vakariņām. Domāju, ka pagatavot ēdienu ilgākam laikam ir diezgan vienkāršas pārmaiņas, kas sniegs labu rezultātu. Turklāt būs lieliski, ka veselīgs un barojošs ēdiens būs viegli pieejams, kad tas visvairāk nepieciešams - tad, kad ir migrēnas lēkme.
Es zinu, ka viss nemainīsies acumirklī un reizēm pateikt ir vienkāršāk nekā izdarīt. Tomēr es patiešām ticu, ka šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēs visas manas dzīves jomas.
Es tik ilgi esmu bijusi nepārliecināta par sevi un lielā mērā vainojusi par to migrēnu. Tomēr tagad es saprotu, ka dzīve ar hronisku slimību apgrūtina daudzu mērķu sasniegšanu, bet tas nenozīmē, ka tos sasniegt nav iespējams.
Gandrīz nekad nešķiet, ka ir pienācis īstais laiks pārmaiņām vai ka iespējams saplānot aizņemto ikdienu. Bet tādas domas ir tikai attaisnojums, lai sevi nepilnveidotu.
Man jāsāk ar izmaiņām vienā dzīves jomā un pēc tam, ar katru nedēļu, pakāpeniski jāievieš jaunas. Esmu arī pateicīga, ka man ir tādas vietnes kā šī, kur dalīties ar savām sajūtām un būt atklātai par savām bažām. Hroniska migrēna ietekmē lielu daļu dzīves, bet ceru, ka spēšu to mainīt.
Nevaru sagaidīt, kad varēšu pastāstīt, kā man veicas!
NPS-EE-NP-00114