Pirms 120 gadiem Jeruzalemē trīs entuziastiski farmaceiti izveidoja farmācijas uzņēmumu, kas šodien gan pasaulē, gan Baltijā ir līderis patentbrīvo (ģenērisko) medikamentu jomā. Saruna ar AGITU BIRNBAUMU, Teva Baltics ģenerāldirektori — par līderību, uzņēmējdarbību, kas ir vairāk nekā tikai zāļu ražošana, par Baltijas farmācijas tirgus nacionālajām īpatnībām un Covid-19 pandēmijas laika izaicinājumiem.

Ko jums personiski nozīmē būt daļai no pasaulē vadošas kompānijas līdera kompānijas ar garu vēsturi?

Man patīk doma, ka līderība ir atbildība, nevis privilēģija. Globāli uzņēmums ir atbildīgs par 200 miljoniem pacientu, kam ik dienu jāpiegādā medikamenti. Katru stundu gaisā ir lidmašīna, jūrā — kuģis un uz lielceļa kravas auto ar Teva medikamentiem. Baltijā piegādājam zāles pusmiljonam cilvēku, katrs desmitais iedzīvotājs Baltijā lieto Teva recepšu zāles. Tā ir milzīga loģistikas matrica!

Baltijas komandā strādā vairāk nekā 200 cilvēku ­— talantīgi un lieliski kolēģi. Nepateikšu neko jaunu, “degviela” komandā ir cilvēki, kuri kopā prot sapņot, iedvesmot, kuriem patīk uzvarēt. Cilvēki ir kompānijas asinsrite, jauda.

Vēl man patīk, ka ikvienu lēmumu, ko pieņemam kompānijā, fokusējam uz pacientu: vai zāles un serviss, ko ieviešam, būs tāds, ko pacienti sagaida? Piemēram, veicām starptautisku pētījumu divpadsmit valstīs, un esam radījuši jaunus, ļoti pārdomātus medikamentu iepakojumus, lai cilvēki zāles lietotu pareizi, mazinātos kļūdīšanās risks. Savos pētījumos esam arī ieraudzījuši, ka sabiedrībā lielu grupu veido cilvēki, kas rūpējas par kādu slimu līdzcilvēku. Centrā parasti ir pacients, bet aprūpētāji bieži paliek bez atbalsta. Savās kampaņās pievēršam viņiem uzmanību, uzņēmuma politiku veidojam tā, ka esam elastīgāki pret saviem darbiniekiem, kuriem mājās jārūpējas par kādu slimnieku.

Pēdējā desmitgadē uzņēmums Teva ir iegādājies un apvienojies ar vairākām citām farmācijas kompānijām. Pievienotā vērtība ir resurss, ko varam ieguldīt pētniecībā, inovāciju attīstībā.

Tā ir attieksme, ar kādu strādājam. Piedāvājam vairāk nekā tikai medikamentus — pēdējos gados esam attīstījuši izglītojošo daļu, piemēram, pacientu portālus, kur hronisko slimību pacienti dalās savos pieredzes stāstos, kā sadzīvot ar slimību un saglabāt pēc iespējas dzīves kvalitāti. Šis emocionālais un izglītojošais atbalsts slimības gadījumā, manuprāt, ir vitāli svarīgs. Medikamentu pieejamība un fokuss uz pacientu izglītošanu ir viens no Teva stratēģijas pamataspektiem.

 
Teva ir pasaulē lielākā patentbrīvo medikamentu kompānija. Kādus ieguvumus sniedz patentbrīvās zāles?

Šo jautājumu varam skatīt no diviem aspektiem. Vispirms no pacientu skatupunkta. Ir kritiski svarīgi, ka pacients medikamentus saņem pareizajā laikā, pareizajā vietā un par pieejamu cenu. Tikpat svarīgi, ka pacients nopērk visas ārsta izrakstītās zāles. Un to var izdarīt, ja tās ir par pieejamu cenu. Diemžēl daļa cilvēku no aptiekas iziet, nopirkuši tikai daļu no medikamentiem. Baltijā aptuveni trešdaļa no izrakstītajiem recepšu medikamentiem netiek iegādāti. Jāatceras, te darbojas cēloņu­—seku princips: ja zāles nelietojam pareizi, tad palielinās iespēja nokļūt slimnīcā, pasliktinās dzīves kvalitāte un samazinās dzīvildze.

Otrs aspekts ir regulatori ekonomiskais. Patentbrīvās zāles es redzu kā galveno ekonomisko virzītāju, jo tās palīdz līdzekļus izlietot racionāli, kā arī ietaupīt un atbrīvot vietu inovācijām, novatoriskām zālēm. Patentbrīvo zāļu galvenais uzdevums ir nodrošināt pacientiem izmaksu ziņā pieejamas zāles, paaugstināt līdzestību (visas izrakstītās zāles tiek lietotas pareizi un regulāri), tā paaugstinot dzīvildzi un pacienta dzīves kvalitāti.

Kādas jomas līdztekus patentbrīvajiem medikamentiem kompānijai ir būtiskas?

Strādājam četrās jomās: patentbrīvie, inovatīvie, bioloģiskie un bezrecepšu medikamenti. Viens no mūsu nākotnes stratēģiskajiem virzieniem ir biolīdzīgas zāles. Šīs zāles ir līdzinieki oriģinālajām bioloģiskajām zālēm, ko ražo no dzīviem organismiem. Bioloģiskās zāles un biolīdzīgās zāles ir jaunās paaudzes zāles. Nākamajos 10—15 gados pasaulē vairāk nekā 30 bioloģiskajiem medikamentiem beigsies patenta aizsardzība, un labā ziņa pacientiem — tirgū ienāks biolīdzīgās zāles, palielināsies zāļu pieejamība tādās jomās kā onkoloģija, endokrinoloģija (cukura diabēts), imunoloģija, sirds un asinsvadu slimības. Baltijā pēdējos četros gados ir vērojama pozitīva virzība — aug biolīdzīgo zāļu daļa bioloģisko medikamentu tirgū. 2021. gadā līdera pozīcijās ir Lietuva ar 35% tirgus daļu (zāļu iepakojumos), savukārt, Latvijā un Igaunijā — attiecīgi 11% un 7%.

Gribu pieminēt mūsu Baltijas lepnumu — bioloģisko medikamentu ražotni Viļņā. Tā ir viena no divām Teva bioloģisko zāļu ražotnēm Eiropā un vienīgā, kas specializējas baktēriju fermentācijā. Teva Viļņas bioloģisko medikamentu ražotne nodrošina bioloģisko zāļu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem 50 valstīs.

Ja runājam par bezrecepšu produktiem (zāles, uztura bagātinātāji, medicīnas ierīces), domāju, gandrīz katrs būs pazīstams ar kādu no mūsu produktiem. Mums ir spēcīgi zīmoli vitamīniem (VitirON), pretsāpju līdzekļiem (Olfen) un pretsaaukstēšanās līdzekļiem (Brontex, Decatylen, Wick). Šī ir joma, kur ieguldām arī darbu slimību profilaksē un sabiedrības izglītošanā. Piemēram, ja sāp mugura: kā vingrot, pareizi celt smagumus utt.

Inovatīvo medikamentu jomā esam spēcīgi neiroloģijā (multiplās sklerozes ārstēšana, migrēnas profilakse), onkoloģijā un elpceļu slimībās. Pēdējais mūsu jaunums — inovatīva profilaktiska migrēnas terapija, kas mazina migrēnas lēkmju biežumu un smagumu. Aplēsts, ka Baltijā ar migrēnu sirgst aptuveni miljons cilvēku, tajā pašā laikā migrēna netiek diagnosticēta vai arī nepareizi tiek interpretēta kā parastas galvassāpes. Cilvēki, kas saskārušies ar migrēnu vai kam ir tuvinieks ar šo slimību, saprot — tas var nozīmēt arī darbaspēju zaudēšanu, jo lēkmes var būt pat vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Cik gatavi esam atpazīt šo diagnozi? Baltijā vislabākajā pozīcijā ir Lietuva, kur zāles migrēnas ārstēšanai un profilaksei kompensē valsts. Igaunijā migrēnas ārstēšanu kompensē valsts, taču profilaktiskās terapijas apmaksa no valsts puses vēl ir izvērtēšanas procesā. Latvija ir visbēdīgākajā situācijā: ir savākti pacientu paraksti, lai rosinātu likumdevējus šo diagnozi iekļaut kompensējamo diagnožu sarakstā un migrēnas pacienti varētu saņemt valsts kompensētu ārstēšanu.

Paraksturojiet farmācijas industrijas nacionālās īpatnības — ar ko īpaši esam Latvijā, Lietuvā, Igaunijā?

Eiropas kontekstā inovatīvo medikamentu pieejamībā Baltija krietni atpaliek. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati liecina, ka Eiropā no 2016. līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami 23, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Salīdzinoši Lietuvā pacientiem pieejami 26, bet Igaunijā 47 no jaunajiem medikamentiem. Vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 jaunie medikamenti.

Latvija izceļas ar attīstītu privāto medicīnu, lieliem pacientu privātajiem maksājumiem veselības aprūpē. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktā analīze šogad parādīja: kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142 eiro un 161 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks — 85 eiro uz vienu iedzīvotāju. 

Augsto izmaksu dēļ cilvēki neiegādājas visas izrakstītās zāles, attiecīgi, salīdzinot ar vidējo zāļu patēriņu Eiropā, mums tas ir uz pusi mazāks.

Viedoklis par zāļu cenu nereti veidojas aptiekā, kur cilvēki spriež: kāpēc zāles ir tik dārgas?! Ko jūs atbildētu?

Ja skatāmies kompensējamo zāļu sarakstu, tad mēs esam viena no kompānijām, kas piedāvā vislētākās zāles. Tā ir mūsu misija — nodrošināt zāļu pieejamību. Zāļu cena ir komplekss jautājums. No kā tā veidojas? Ne jau tikai no ražotāja cenas. Klāt summējas medikamentu reģistrācijas maksa, kas katrā no Baltijas valstīm atšķiras, loģistika, aptieku un lieltirgotavu uzcenojumi (katrā valstī atkal savi nosacījumi) un, protams, pievienotās vērtības nodoklis. Latvijā recepšu zālēm tas ir 12 %, Igaunijā — 9 %, Lietuvā — 5 %.

Kā uzņēmumu iespaidojusi Covid-19 pandēmija un kādas ir jūsu galvenās atziņas?

Līdzīgi kā daudziem, bija jādomā neierasti. Izaicinoši bija transformēt komunikāciju ar klientiem tiešsaistes vidē, ražotnē izpildīt visas papildu prasības, kas saistītas ar pandēmiju. Manuprāt, kļuvām vēl efektīvāki, elastīgāki, jaudīgāki. Interesants novērojums — cik kompānijas kļuva atbildīgas par saviem darbiniekiem. Mēs daudz uzmanības pievērsām darbinieku mentālajai veselībai, labsajūtai, jo visi pieredzējām, ka izplūst robežas starp mājas un darba dzīvi. Bet šīs robežas ievērot ir ļoti svarīgi.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, novērojām, ka būtiski palielinājās pieprasījums pēc zālēm. Man gribētos ticēt, ka cilvēki ne tikai izpirka zāles, baidoties, ka tās varētu nebūt pieejamas, bet pandēmija lika saprast, cik svarīgi ir tās regulāri lietot, tādejādi neļaujot saasināties hroniskajām slimībām.

Strauju lēcienu piedzīvoja veselības aprūpes digitalizācija. Pacienti un veselības aprūpes speciālisti daudz vairāk izmantoja digitālas vides risinājumus un saziņas iespējas — sazināties ar savu ārstu Zoom platformā vai Whatsapp video zvanā vairs nav nekas neparasts! Taču, neskatoties uz jaunajiem risinājumiem, ilgtermiņā noteikti piedzīvosim bumeranga efektu, ko veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšanas dēļ nesīs laikus nediagnosticētās un neārstētās slimības. Šī ir pandēmijas aisberga neredzamā daļa. 

Lasiet rakstu “Pieci iemesli, kāpēc patentbrīvās zāles lietosim arvien plašāk”

NPS-EE-NP-00037